Violentoloģija ir mācība par vardarbību, agresiju.
Agresijas apzīmēšanai un izprašanai ir daudzas pieejas, bet mūsdienās visizplatītākais ir formulējums, ka agresija ir jebkura uzvedības forma, kas ir vērsta uz citas dzīvas būtnes apvainošanu vai fizisku pāridarījumu tai, ja tā nav šādu rīcību vēlējusies.
Jēdziens agresija parasti asociējas ar negatīvām emocijām, bet tas ne vienmēr atbilst patiesība. Diezgan bieži vardarbība tiek pastrādāta aukstasinīgi, cilvēks, kurš to pastrādā ir mierīgs. Pēc Berkovica uzskata ar agresiju ir jāsaprot rīcība, ar kuras palīdzību tīši tiek nodarīts kaitējums upurim. Pēc Basa uzskata, agresiju var aprakstīt, izmantojot trīs skalas – fiziskā – verbālā, tiešā netiešā un aktīvā – pasīvā. Izmantojot šī sadalījuma variācijas, var aprakstīt gandrīz visus iespējamos agresijas veidus sākot baumām līdz slepkavībai.
Par agresiju var runāt tikai tad, ja upuris cenšas izvairīties no vardarbīgas apiešanās. Ja runa ir, piemēram, par pašnāvību, agresors ir sevis paša upuris, tāpēc šāda rīcība nevar tikt klasificēta kā agresija.
Jēdziens naidīgā agresija ir attiecināms uz tiem agresijas izpausmes gadījumiem, kad agresora mērķis ir nodarīt upurim ciešanas.
Jēdziens instrumentālā agresija tiek lietots gadījumos, kad agresors uzbrūk citiem cilvēkiem, bet viņa mērķis nav kaitējuma radīšana. Šajos gadījumos motīvs ir pašapliecināšanās un piespiešana. Spilgts instrumentālās agresijas piemērs ir pusaudžu bandas. Vardarbība šajos gadījumos tiek lietota, lai iegūtu kādu laupījumu, bet tā nav pašmērķis.…
