Šā gada 20.aprīlī paies 117 gadi kopš Lielvācijas Vadoņa Ā.Hitlera dzimšanas dienas. Šo cilveku parasti vai nu kvēli apjūsmo (pavisam niecīga sabiedrības daļa to atļaujas darīt publiski), vai arī tikpat kvēli ar naidu noliedz – to mēdz darīt lielākoties ļaudis, kas par šo personu zina visai maz un pārsvarā viņu informācija balstās uz padomju okupācijas laikos iepotētajiem mītiem. Es pats nepiederu nevienai no šīm abām sabiedrības grupām, tai pat laikā uzskatu, ka ikviena vēsturiska personība ir jāizvērtē vispusīgi, un neviens cilvēks nav tikai labs vai ļauns – katrā var atrast gan kaut ko pozitīvu, gan, protams, arī negatīvu.
Tātad, kas tieši man, Aivaram Gedroicam, Ādolfa Hitlera darbībā liekas pozitīvs? Pirmkārt, protams, tā ir nelokāma savas valsts un tautas interešu aizstāvība, nedomājot, “kā tas izskatīsies ārzemēs” un “vai pasaule mūs sapratīs”, par ko nepārtraukti uztraucas un bailēs dreb mūsu noziedzīgi gļēvie varturi.…
