Valstīm ārpus monetārās savienības šādas darbības ir daudz sarežģītākas, jo pastāv atšķirība starp valūtas kursiem, respektīvi, nacionālās valūtas atšķiras, kas rada lielākas šaubas par līdzekļu aizdošanu.
Otrs iemesls, ko izceļ Mundels, ir tas, ka nenoteiktās pasaules valūtas kursu svārstības ir negaidīto krīžu rašanās iemesls, nevis līdzeklis kā pielāgoties krīzēm, lai nerastos šāda veida krīzes. Pastāv daudz pierādījumu tam, ka valūtas kursu svārstības nav saistītas ar fundamentālo rādītāju ietekmi, piemēram, inflācijas vai IKP pieaugumu. Bieži vien valūtas kursi mainās psiholoģisko faktoru ietekmē, vadoties pēc liela valūtas kursa svārstīguma, kurš vēlāk atspoguļojas arī nacionālajā ekonomikā .
Ja valstu grupai kā, piemēram, ES dalībvalstis, ir līdzīga ekonomiskā struktūra, tad tās arī reaģēs uz ekonomikas krīzēm līdzīgi. No tā var secināt, ka tās varētu veidot kopīgu monetāro savienību. Tomēr valstis ar savādāku tirgus struktūru un ekonomisko uzvedību, var tikt pakļautas asimetriskajam šokam, kad ārējie ekonomikas notikumi var atstāt atšķirīgākas sekas valstu ekonomikām. Šādos apstākļos tiek pazaudēta iespēja ietekmēt ekonomiku ar procentu likmju izmaiņām vai ar valūtas kursa izmaiņām, lai sekmētu ekonomikas stabilizāciju īstermiņa vai vidējā termiņā. Tur kur nevar veikt valsts nacionālās valūtas devalvāciju ārējo ekonomikas šokā ietekmē, tas neizbēgami atspoguļojas valsts nodarbinātības rādītājos paaugstinoties bezdarbam, vai arī notiek algu masveida samazināšana .
…
