Nacionālisms Vācijā
Aizsākās Napoleona iebrukuma laikā, izpaužoties kā pretestība svešajai varai.
Tā kā Vācijai nebija vienota nacionālā centra (Francijai – Parīze), vācu nacionālismam attīstījās 2 virzieni – 1)Apvienot visas vāciski runājošās valstis (arī Austriju); 2)Apvienot vācu zemes Prūsijas pakļautībā.
Virsroku guva otrais virziens.
1848. gada martā sākās pirmās protesta demonstrācijas, kuras prasīja mierīgā ceļā panāk Prūsijas karaļa varas ierobežošanu un buržuāziski demokrātisku reformu īstenošanu.
1848. gada maijā Frankfurtē pie Mainas darbu sāka vācu parlaments – Frankfurtes Nacionālā sapulce, kuras galvenais uzdevums bija vienotas konstitūcijas izveide visām vācu zemēm (arī Austrijai). Pēc gada jūnijā tā tika atlaista kā nespējīga.
Lai gan Frankfurtes Nacionālā sapulce neatrisināja Vācijas valsts izveides problēmu, savā īsajā darbības laikā tā pieņēma būtiskus lēmumus. Tika atceltas iekšējās muitas nodevas, apvienojot vācu zemes Muitas savienībā.…
