Strādājot skolā, es bieži domāju par to cik svarīgi ir nodibināt labu kontaktu ar bērniem, cik svarīgi ir izjust to, ko jūt viņi, un atrast individuālu pieeju katram no viņiem. Bieži no pedagoga tiek prasīts tas, ko nevar izdarīt paši vecāki, no pedagoģiskā viedokļa tas ir pareizi, bet ja skatās no tāda viedokļa, ko vēlas pats bērns un kas viņam būtu labāk, mēs par to aizmirstam.
Bieži ir novērojams konflikts starp vienaudžiem. Vienaudži ļoti iespaido viens otru, nonākot līdz tam, ka paši vecāki un pat skolotāji nesaprot, kas notiek. Taču būtisku lomu bērna saskarsmē nes tieši vienaudži, pēc tam jau arī vecāki. Bērnam ir svarīgi sajust to, ka viņš ir svarīgs un gaidīts, kā arī mīlošs.
Lielāko dzīves daļu bērns pavada saskarsmē ar cilvēkiem, no kuriem mācās, novēro, atkārto. Tāpēc svarīgi savam bērnam nodrošināt labu vidi saskarsmē ar cilvēkiem. Taču paskatoties uz mūsdienu sabiedrības vidi, grūti spriest par pozitīvismu. Taču strādājot ar bērniem skolā, es saprotu, ka bērni ir laimīgi un ļoti pozitīvi, tas mani priecē. Protams, ir bērni, ar kuriem sadarboties ir grūti, pieiet tiem ar individuālu pieeju, novērst negatīvas sekas.…
