Formalizējot un vienkāršojot dažādu darbību izvērtēšanu, tās var dalīt trīs grupās vai trijos dažādos līmeņos:
• darbības, kuru radītā ietekme ir nenozīmīga un kuras nekādos apstākļos nevar atstāt ilgstošu, negatīvu iespaidu uz apkārtējo vidi un/vai cilvēku veselību, un tām nav vajadzīgs piemērot IVN procedūru;
• darbības, kuras var izsaukt negatīvu ietekmi uz vidi un/vai cilvēku veselību, un to ietekmes bīstamība ir atkarīga no izvēlētās darbības realizācijas vietas vai izmantotās tehnoloģijas. Šajā gadījumā veicams sākotnējais potenciālās ietekmes izvērtējums, pamatojoties uz ko jāpieņem lēmums par to, vai ir nepieciešama pilnas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošana;
• darbības, kuru ietekme uz vidi un/vai cilvēka veselību ir būtiska un kurām jebkurā gadījumā piemērojams pilns ietekmes uz vidi novērtējuma process.
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu Latvijā regulē likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā vērtējama ietekme uz vidi ". Šie dokumenti nosaka tās paredzētās darbības, kurām obligāti nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, secību, kādā novērtējums tiek veikts, kā arī nosaka procesā iesaistīto pušu pienākumus, tiesības un atbildību. Likums deklarē, ka IVN procedūra jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, paredzētās darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā, ņemot vērā tās ciešo saistību ar procedūrām, kas noteiktas normatīvajos dokumentos par būvniecību, teritoriju attīstības plānošanu un dažādu atļauju izdošanas kārtību.
…
