Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 15 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 1.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 2.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 3.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 4.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 5.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 6.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 7.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 8.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 9.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 10.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 11.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 12.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 13.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 14.
  • Referāts 'Liberālisms. Ideoloģija un politika', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ideoloģijas loma politikā    4
2.  Liberālisms    5
3.  Liberālisma pamatvērtības    7
3.1.  Individuālisms    7
3.2.  Brīvība    7
3.3.  Saprāts    7
3.4.  Vienlīdzība    7
3.5  Tolerance    8
3.6.  Saskaņa    8
4.1.  Liberālās politikas vispārīgs raksturojums    9
4.2.  XX gadsimta liberālā politika Latvijā    11
  Secinājumi    14
  Izmantotās literatūras saraksts    15
Darba fragmentsAizvērt

“Liberālisms. Ideoloģija un politika” ir darbs, kura mērķis ir ne tikai definēt un raksturot “modernā laikmeta senāko ideoloģiju, kuras pamatprincipi tika formulēti 17. gadsimta liberāļu cīņās ar feodālo valsti un monarhu dievišķajām tiesībām valdīt pār to” [1;34], bet arī atspoguļot liberālās ideoloģijas saistību ar 20. gadsimta politisko situāciju Latvijā. Jo kā apgalvo Sergejs Kruks: “Latvijas politika ir divkosīga - divpadsmit gadus tajā dominē neoliberālās ekonomikas diskurss, kas paredz individuālisma principu “parūpējies par sevi pats”, bet politikā virsroku guvusi kolektīviskā ideoloģija, kas izpaužas ne tikai kā etnisko “citu” izslēgšana no politiskās demokrātijas (“mūsu tautai” nepiederošie), bet arī kā pašu pilsoņu tiesību ierobežošana (“mūsu klubam” nepiederošie). Likumdošana, preses publikācijas, politiķu runas nesaskata pilsonī varošu un zinošu darītāju, kas tiešām spētu pats par sevi parūpēties. ” [14].…

Autora komentārsAtvērt
Atlants