Dzīvās būtnes apdzīvo mūsu planētas gaisu, ūdeni, augsni. Katra būtne ir neatkārtojama ar savu nozīmi dabā. Dzīvās būtnes var grupēt pēc lieluma, pēc barošanās veida, pēc uzbūves līdzīgām pazīmēm, pēc dzīves vides un pēc dzīves veida. Manuprāt, ja dzīvās būtnes iedala pēc uzbūves līdzīgām pazīmēm un pēc barošanās veida, tad tas pierāda, ka šīm dzīvības formām ir vienādi pirmsākumi, no kuriem tās ir attīstījušās līdz noteiktajām formām. Kā piemērus varu minēt zirgu un zebru, lauvu un panteru, cilvēku un pērtiķi un vēl ir ļoti daudz un dažādu šādu piemēru. Šajos piemēros minētajām dzīvajām būtnēm ir ļoti daudz līdzīgu īpašību. Protams, pastāv jautājums- kāpēc tagad no pērtiķa neveidojas cilvēks, no zirga neveidojas zebra vai otrādāk? Vai kāpēc tagad neveidojas jaunas vēl neredzētas dzīvības formas? Es uzskatu, ka veidojas. Vienkārši cilvēka mūžs nav tik liels, lai to pamanītu. …
