Šī novele uzreiz sākas ar problēmu risināšanu. Galvenais varonis – Andriksons – atnāca pie baronlielskunga un prasīja viņam aizsardzību. Viņš bija nocirtis trīs ozolus savā saimniecībā, bet lieta ir tā, ka tajā laikā kokus cirst bija aizliegts. Šo pretlikumīgo rīcību ieraudzīja mežsargs un solīja iesnigt prasījumu tiesā uz Andriksonu. Bet galvenajam varonim bija savs skatiens uz šo problēmu. Viņu tēvs, kad bija pasniegts lēmums nocirst kokus priekš tīrumiem, atstāja dažus savam dēlam un sacīja tā: „Tie lai dēlam aug. Lai stāv vien, kad vajadzēs, gan paņems.” Andriksons no savas puses domāja, ka tie koki piederēja tikai viņam un tādēļ bija nocirtis viņus. Viņš neuzskatīja sevi par zagli vai noziedznieku.…
