Datu ticamība un validitāte. Datu avotu atlase

Validitāte un ticamība
Ticamība:
Pētījuma rezultātu ticamība, kā zināms attiecas uz iespējamību, ka pētījuma rezultāti atkārtosies, ja tos veiks cits pētnieks ar citiem dalībniekiem. Te jāsaka, ka mūsu eksperiments kaut kādā mērā jau pasaulē noticis (Šķetiņina skolā) un devis pozitīvus rezultātus. Mūsu uzdevums ir izstrādāt mācību modeli atbilstoši mūsu apstākļiem, mūsu mentalitātes laukā, tajā pašā laikā, neakcentējot nacionālas idejas. Bez tam mēs centīsimies atturēties no bērna personības iespaidošanas, ļaujot tam maksimāli pašizpausties. Par neatkarīgo mainīgo, kā jau teikts, ņemta vide un attieksmes. Mēs hipotētiski visai droši pieņemam, ka idejas realizācija nesīs pozitīvus augļus. Šis pieņēmums balstās uz mūsu modeļa pielietošanas praksi daudzu gadu garumā. Tā kā faktiski tā dzīvotspēja ir pierādījusies, taču ir nepieciešami zinātniski argumenti šīs pieredzes izplatīšanai valstī.
Var runāt atsevišķi par datu ticamību. Tiek izmantoti vairāki datu vākšanas veidi un pētīta to savstarpēja saskaņotība vienos un tajos pašos raksturojošos lielumos. Bez tam dažādu veidu izmantošana mazina subjektivitāti, jo kā “neatkarīgi eksperti” iesaistīti skolas skolotāji, paši skolnieki un viņu vecāki u.c.
Mācību sasniegumu izvērtēšanas ticamību nodrošina tas, ka tā notiek un notiks pēc IZM izstrādātiem pārbaudes darbiem.
Validitāte :
-iekšējā raksturo iespējamību, ka konstatētās attiecības starp atkarīgo un neatkarīgo mainīgo ir īstas un nav, piemēram, kāda cita, neatkarīga faktora iespaidotas. Mūsu neatkarīgie mainīgie – vide un attiecības (attiecības ir attiecināmas uz vidi) ir tik aptveroši, ka, šobrīd grūti iedomāties vēl kādu nozīmīgāku, neparedzētu mainīgo, taču pilnīgi izslēgt, atsevišķos gadījumos, mēs nevaram.
-ārējā validitāte raksturo pakāpi, kādā pētījuma rezultāti varētu tikt pārnesti uz citiem pētījuma apstākļiem, atšķirīgu vidi, reāliem dzīves apstākļiem. Pirmkārt, viens no mūsu uzdevumiem tieši ir saistīts ar metodisko ieteikumu izstrādāšanu modeļa ieviešanai citās skolās. Otrkārt, pats eksperiments jau notiek dabīgos dzīves apstākļos un mūsu prognoze, attiecībā uz modeļa iedzīvināšanu citviet, ir pozitīva. Protams, ka būs daudz nianšu, ko noteiks skolotāju gatavība, bērnu skaits, vide (pilsēta, lauki), materiālā bāze, darba organizācija, valsts un pašvaldību atbalsts, izglītības likumdošana, normatīvie akti utt. Galvenais vides un attiecību veidotājs ir skolotājs un viņa garīgais briedums. Ja tas ir gatavs pieņemt un dzīvot Veseluma idejās, tad darba metodes var apgūt un vidi sakārtot.
…