Lai nopietni varētu novērtēt Ukrainas vēsturi, ekonomikas, politiskos un sociālos aspektus tās darbībā, tad ir vajadzīga maksimāli pilna, objektīva visu iespējamo rakstības un iespieddarbu avotu izzināšana un uzskaite, kas tā vai citādi skar Ukrainu no X līdz XX gadsimtam.
Pilnas datu bāzes (DB) izveidošanai par Ukraiņu rokrakstu un iespiestiem materiāliem ir gan teorētiska, gan praktiska nozīme. DB atspoguļo Ukrainas vēsturisko radniecību, ietekmē stratēģisko virzienu noteikšanu, prognozē sociāli-ekonomiskās, politiskās un kultūras attīstības perspektīvas valstī (t.i. Krievijā).
Vēsturiskā pieredze nacionālās bibliogrāfijas (NB) izveidošanā pierāda šī procesa ārkārtīgo sarežģītību, kur vajadzīga daudzu teorētisku, metodisku un organizācijas problēmu risināšana.
NB konceptuālu pamatu izstrādāšana nevar norobežoties tikai ar tradicionālām bibliogrāfijas problēmām. Tā bāzējas uz sabiedrības informatizācijas pamata, kura rāmjos vajag atrast bibliotēku automatizācijas valsts programmu. Viena no tās apakšsistēmām arī ir NB automatizēta sistēmai.
NB problēmu izstrādāšana vispirms paredz paša šī izteiciena, tā satura noteikšanu. Vajag arī izstrādāt NB organizatorisko, metodisko un ekonomisko pamatu, jautājumus, kas saistās ar autortiesībām uz bibliogrāfiju, ar kadru nodrošināšanu, ar efektīvu zinātniski-pētnieciskās nodarbes organizēšanu.…
