Problēmas un spiedieni internacionālajā stratēģiskajā tirgus laukumā rada notikšanas varbūtību. Internacionālais aktieris, kurš var būt jebkurš valstisks (national) aktieris, ir parasti vērtību – maksimizējošs mehānisms, lai no stratēģiskas problēmas nonāktu pie loģiska iznākuma. Ārlietu pētnieku paskaidrojumi un paredzējumi ir atkarīgi no „tīrā” (pure) modeļa. Sakārtot rīcību starp vērtību – maksimizējošu struktūru, ar noteiktiem ierobežojumiem. Ir iespējami vairāki varianti. Pirmais no tiem fokusējas uz valstisko aktieri un viņa rīcību konkrētā situācijā, vadot pētniekus(lietpratējus) tālākai mērķu, alternatīvu un seku izvērtēšanai. Tādejādi:
1)valstu tieksmes vai personiskās iezīmes atspoguļotas „operatīvajā kodā”, 2)saistītas ar noteiktiem mērķiem(vai objektiem), 3) saistītas ar speciāliem rīcības principiem , sašaurinot paradigmas mērķus, alternatīvas un iznākumus.
Otrā saistītā variantu kopa fokusējas individuālā līdera vai vadības grupas kā aktieri, kuru priekšrocība (preference function) ir maksimizēta un kuru personiskās iezīmes atļauj pārveidot alternatīvas, iznākumus un izvēles noteikumus.
Trešais vissarežģītākais (salikts) variants atzīst vairāku aktieru eksistenci valdībā, piemēram, militārie un civilie, bet mēģina skaidrot vai paredzēt notikumus atsaucoties uz uzvarošo aktieri.
Pāreja no nešaubīga konceptuāla modeļa uz skaidri noteiktu formulējumu (paradigmu) atklāj pētnieka darbības pamata loģiku.
1)dokumentu pieejā (course of document) lietpratēji pārvieto no viena pamata modeļa uz otru, šad tad piešķirot speciālus modes skatījumus situācijai, kura ir nesavienojama ar pamata modeli.…
