Šajā pārspriedumā rakstīšu par to, kā šādās Eiropas valstīs kā Anglija, Francija un Krievija mainījās pēc absolūtās monarhijas nostiprināšanās (laikā no 16.-18.gs.). Šajā laika posmā šo valstu iedzīvotājiem mainījās ikdienas dzīve, it īpaši muižniekiem. Absolūtā monarhija ir valdnieka rīkošanās saskaņā ar saviem lēmumiem, jo viņam ir neierobežota monarha vara un lēmumus pieņem viens pats.
Elizabete I (karaļa Henrija VIII Tjūdora meita) bija izcilākā valdniece no sava tēva meitām. Sākusi valdīt pār Angliju, viņa nostiprināja tēva iesākto kārtību par valsts reliģiju – anglikānismu, kas nebija atkarīga no pāvesta. Elizabetes I laikā Anglijas un Spānijas attiecības pasliktinājās, jo Elizabete I negribēja pieļaut, ka Spānijas karalis sāk kontrolēt Anglijas politiku. Dēļ tā Spānijas karalis Filips II gatavoja iebrukumu Anglijā ar karakuģiem. Beigās Anglija izrādījās stiprāka un tur nostiprinājās protestantisms un pieauga aktivitātes pasaules jūrās un okeānos. Anglija sniedza pavērumu nemiernieku kuģiem un uzņēma nīderlandiešu bēgļus, kas bija amatnieki vai tirgotāji. Tas, manuprāt, bija ļoti gudri, jo šo bēgļu darbs uzlaboja Anglijas pilsētu saimniecības uzplaukumu un konkurētspēju ar Spānijas vergu tirgu pasaules jūrās.…
