Viena no sarežģītākajām neiroķirurgu problēmām ir atrast maza izmēra subkortikāli vai dziļi smadzenēs novietotus patoloģiskus objektus – audzējus, asinsvadu malformācijas, cistas u.c. Trepanācijas izmērs parasti pārsniedz operējamā objekta apjomu, turklāt patoloģijas atrašana un izdalīšana ir ilgstošāka un saistīta ar nevajadzīgu veselo smadzeņu audu traumatizāciju. Precīza mērķa sasniegšana smadzenēs kļuva iespējama, pateicoties stereotaksei. Vārds stereotakse atvasināts no sengrieķu vārda stereos, kas nozīmē „telpisks, trīsdimensiju”, un latīņu vārda tactus, kas nozīmē „pieskāriens”.
Pašreizējā medicīnas terminoloģijā stereotaksi apzīmē arī par attēlu vadīto ķirurģiju, jo tajā tiek izmantota īpaša datorizēta aparatūra. To iedala:
Rāmja ķirurģija - tā ir stereotaktiskā ķirurģija tās tradicionālā izpratnē
Bezrāmja ķirurģija – to izmanto neironavigācijā.…
