No senākiem laikiem katrs valsts centās attīstīties. Attīstības ceļi bija dažādi - gan apvienības, gan kari un tā tālāk. Protams, katram no attīstības ceļiem bija viens un tāds mērķis: valsts ekonomiskā stabilitāte, bagātība. Attīstības stratēģijas parādījās kopā ar pirmo valsts izveidošanu.
Mūsdienīga valsts ekonomika nevar attīstīties pilnas izolācijas apstākļos. Tāpēc tika dibinātas starptautiskas organizācijas. Tās tika dibinātas konkrētam mērķim, attiecīgi no tā, kas notika pasaulē (karš, dabas stihijas, neparedzētas situācijas u.t.t.). Katrai jaunizveidotajai organizācijai ir noteikti konkrēti mērķi un tās funkcijas. Globalizācijas apstākļos pēc nepieciešamības gan funkciju, gan mērķu klāsts paplašinājās, radot valstīm labvēlīgu pamatu attīstībai: materiālā palīdzība, kredīti, attīstības stratēģijas izstrādāšana.…
