Tāpat kā citas valstis, arī Latvija tika pakļauta sociālisma varai. Visa dzīve tika kontrolēta un noteikta pēc partijas pieņemtiem lēmumiem un likumiem. Kultūras dzīve un jebkura mākslinieciskā jaunrade tika ļoti stingri reglamentēta. Laikraksti, grāmatas un citi izdevumi tika stingri cenzēti. Tiem bija jāslavina sociālisma celtniecība, kolektīvisms, jāparāda partijas vadošā loma, nevarēja izpaust personiskas izjūtas un attieksmi. Par nepakļaušanos tika aizliegta publicēšanās vai ļaunākajā gadījumā cilvēki tika izsūtīti, nogalināti vai ielikti cietumos. Tāds liktenis draudēja visiem, kuri nepakļāvās Padomju varai vai arī to noliedza.
Šī vara atbrīvojās no nevēlamiem cilvēkiem. Skolēniem jau no mazām klasītēm tika iemācīts tas, ka tikai Padomju Savienībā ir skaista dzīve, ka tikai tur cilvēki dzīvo bagātībā un pārticībā, dalot visu bagātību ar līdzcilvēkiem, jo valda absolūta vienlīdzība. Tika mainīta vēsture, viss tika sagrozīts Padomju varai vēlamajā gultnē. …
