ASV un Lielbritānija starpkaru periodā

ASV Progresīvā jeb liberālā ēra, kura sākās ar Teodora Rūzvelta prezidentūru 1901. gadā, beidzās ar republikāniskās partijas uzvaru 1918. gada vēlēšanās. Divdesmitie gadi bija lielu kontrastu laiks. Rūpniecība plauka, bet fermeri grima nabadzībā; alkohola ražošana un pārdošana bija aizliegta, reliģija ieņēma nozīmīgāku vietu cilvēku dzīvē , morāle kļuva vaļīgāka un noziedzība pārvērtās par labi organizētu lielu uzņēmējdarbību. Divdesmitajos notika revolucionāras pārmaiņas. Debesskrāpju celtniecība, elektrības plaša izmantošana, pirkšana uz no maksu, kino popularitāte. Divdesmitie gadi sākās ar diviem ekonomiskās depresijas gadiem, bet pēc tam līdz 1929. gadam sekoja milzīga uzņēmējdarbības aktivitāte. Saimniecība plauka rūpniecībā un pārvaldē sāka izmantot zinātnes sasniegumus. Pēc kara pieprasījums stipri kritās. Galvenie iemesli bija trīs. Pirmkārt, Eiropā bija atjaunojusies normāla mieralaika ražošana; otrkārt — Savienoto Valstu augstie muitas nodokļi neļāva Eiropai pārdot amerikāņiem rūpniecības preces apmaiņā pret lauksaimniecības ražojumiem; treškārt — stipri bija pieaugusi Kanādas, Austrālijas un Argentīnas konkurence. 1919. gadā pieņemtais likums, kurš aizliedza ražot un pārdot (bet ne lietot) alkoholiskos dzērienus. ASV iedzīvotāji bija sadalījušies divās gandrīz vienādi lielās grupās: vieni gribēja norobežoties no pasaules, bet otri gribēja, lai Savienotās Valstis aktīvi iekļautos pasaules problēmu risināšanā. Divdesmito gadu vispārējā labklājība beidzās ar 1929. gada oktobra krahu. Gan rūpniecība, gan lauksaimniecība «plūda pāri malām». Iekļūšanu ārzemju tirgos apgrūtināja augstās muitas nodevas, bet nevienmērīgais bagātību sadalījums pašās Savienotajās Valstīs sašaurināja potenciālo vietējo tirgu. Līdz 1932.gada sākumam akciju cenas samazinājās vairāk nekā par 80%. Bija milzīgs bezdarbs. 1930. gadā vēl vairāk paaugstināja muitas nodevas. Samazinājās imports, un ārzemniekiem bija mazāk naudas, par ko pirkt amerikāņu eksportpreces. Lai palielinātu pirktspēju, samazināja nodokļus un 1932. gadā pieņēma likumu par aizdevumu izsniegšanu štatiem un bezdarbnieku nodarbināšanu federālās valdības finansētos sabiedriskos darbos.