Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2011. - 2015. g.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 1.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 2.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 3.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 4.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 5.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 6.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 7.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 8.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 9.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 10.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 11.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 12.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 13.
  • Konspekts 'Salīdzinošās tiesības', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Salīdzināt Saistību tiesības Romāņu – Ģermāņu un Sociālistisko tiesību saimēs.
20.gs. sākumā no Romāņu – Ģermāņu tiesību loka atdalījās sociālistiskās tiesības, kas pamatojās uz juridisko pozitīvismu un tam, piemītošo normatīvismu. Augstākminētās sociālistiskās tiesības raksturoja dabisko tiesību un privāto tiesību noliegšana, kā arī ideja par to, ka likumus un tiesības nosaka valdošās šķiras griba. Lai gan sociālistiskās tiesības praktiski vairs nepastāv, PSRS kā politiskā subjekta sabrukšanas rezultātā, taču vēl joprojām pasaulē pastāv tautas valstu tiesību grupa, kuras piekopj sociālistisko ideoloģiju, taču šajā tiesību sistēmā ir pieļaujami tādi jēdzieni kā kooperatīvais īpašums un privātīpašums.
Salīdzinot saistību tiesību jēdzienus Romāņu – Ģermāņu tiesību saimē ar sociālistisko tiesību saimi jāsecina, ka Romāņu – Ģermāņu saimē saistību tiesības pastāv un tās ir kodificētas speciālajos normatīvajos aktos (noteiktas ar likumu – Latvijā CL saistību tiesību daļa), kaut gan sociālistiskajā tiesību sistēmā (tās klasiskajā PSRS modelī) privātīpašuma jēdziena nepastāvēja līdz ar ko, nepastāvēja arī saistību jēdziens. Visas saistības, kuras izrieta no valsts pārvaldes politiskās iekārtas bija izteiktas diktāta formā, un tās klasiskajā izpratnē nerada priekšstatu par saistību jēdzienu, jo tie bija tikai un vienīgi kā izteikti diktāti no valsts – sabiedrībai.




Autora komentārsAtvērt
Atlants