XIX g.s. beigās jaunākās arhitektu paaudzes neapmierinātība ar historismu veicināja kustību, kas pauda tieksmi pēc novitātēm, pēc laikmetīga. Jaunais virziens, apliecinot sevi laika no 1890.gada līdz 1905.gadam, dažādās zemes guva dažādus nosaukumus: Francija to devēja par art nouveau (moderna māksla), Vacija- par jūgendstilu (pēc Minhenes žurnāla Jugend nosaukuma), Austrija – par secesiju stilu, Itālijā – par Liberty stilu, Anglija un Krievija-par moderno stilu. Tomēr visur tam bija viena kopīga programma: Jūgendstils radies kā reakcija uz iepriekšējiem stiliem, īpaši eklektismu, kas prasīja sekot konkrētiem vēsturiskiem stiliem. …
