Antons Čehovs stāstā „Hameleons” attēlo cilvēka mainīgo dabu, salīdzinot to ar rāpuli hameleonu, kurš gan maina krāsu pieskaņojoties apkārtnei, lai pasargātu sevi no ienaidniekiem. Pretēji dzīvnieka – pielāgošanās instinktiem, cilvēka dabas mainīgums tiek uzskatīts par sliktu rakstura iezīmi. Slēpjoties aiz uzskatu un pārliecības mainīguma, cilvēks tā dara savtīgu nolūku vadīts, baidoties zaudēt it kā labo slavu cilvēku acīs. A. Čehovs savā stāstā atklāj hameleona dabu policijas uzraugā – Očumelovā, kurš aizstāv tikai ietekmīga cilvēka intereses, baidoties iegūt sev ienaidniekus un pazaudēt savu statusu. Šādi cilvēku nav gatavi cīnīties par taisnību, taisnības vārdā, bet sava labuma labā.…
