Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.03.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 1.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 2.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 3.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 4.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 5.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 6.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 7.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 8.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 9.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 10.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 11.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 12.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 13.
  • Prezentācija 'Livonijas karš', 14.
Darba fragmentsAizvērt

LIVONIJAS KARA NORISE
3. posms (1569.g. -1575.g.)
Pēdējais Livonijas ordeņa mestrs G. Ketlers kļuva par Kurzemes – Zemgales hercogu, kā arī par Polijas - Lietuvas karaļa vasali. Vidzeme, Latgale un Dienvidigaunija tika iekļauta Lietuvā kā Pārdaugavas hercogiste. Pēc Polijas un Lietuvas apvienošanos 1569. g. Pārdaugavas hercogiste kļuva par kopīpašumu un tika pārdēvēta par Pārdaugavas Livonijas provinci.

LIVONIJAS KARA NORISE
4. posms (1575.g. -1583.g.)
Rīga 1581. g. tika iekļauta Polijas – Lietuvas valstī, bet līdz tam bija brīva pilsēta. Livonijas karš turpinājās ilgus gadus. 1582. g., kad jaunā Polijas karaļa Stefana Batorija karaspēks atradās pie Pleskavas, bet zviedri ieņēma Narvu, cars Ivans Bargais lūdza pamieru.
Livonijas karš beidzās 1583. gadā ar Krievijas sakāvi. Rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta divās hercogistēs: Daugavas vienā krastā - Kurzemes un Zemgales hercogiste, bet otrā - Pārdaugavas hercogiste.

Autora komentārsAtvērt
Atlants