“Latvijas teritorijā katra pastāvošā vara īstenoja pasākumus epidēmisko (t. sk. gripas) slimību apkarošanā un šie pasākumi ir diezgan līdzīgi – centās apzināt ar epidēmiskām slimībām saslimušos, veica to uzskaiti un iespēju robežās – izolāciju, telpu dezinfekciju, jo antisanitāri apstākļi veicināja dažādu slimību izplatību.”[Inna Gīle, 2020]. Nereti bija
gadījumi, kad viens pacients slimoja ar vairākām slimībām reizē vai īsā laikā bija izslimojis vairākas epidēmiskas slimības. Medicīnas iestāžu un darbinieku trūkuma dēļ veicinājas gripas izplatība, ka rezultātā palielinājā medicīnisko personālu, piemēram, kursu veidā uzsāka sanitāru un feldšeru apmācības. Kara un pēckara laikā pieauga dažādu ar sabiedrības veselības aprūpi saistītu
organizāciju skaits – Latvijas Sarkanais Krusts (dibināts 1918. gadā), Latvijas Baltais Krusts (dibināts 1921. gadā) un citas. Arī pievērsa epidēmiju izraisošo slimību uzskaitei, apkarošanai un preventīvu pasākumu veikšanai (saslimušo reģistrācija, dezinfekcija, antisanitāru apstākļu
novēršana, iedzīvotāju vakcinācija pret atsevišķām epidēmiskām slimībām Pandēmijas rezultātā pasaulē un Latvijā p asliktinājas vispārēja sanitāras situācija,
iespaidojas arī ekonomika, galvenokārt no darbaspēkas trūkšanas. Mirstība iespaidoja vēlākos dzimstības rādītājus, ņemot vērā, ka daudz mirušo bija reproduktīvā vecumā.…
