A. Upīts ir viens no ražīgākajiem latviešu rakstniekiem, sarakstījis romānus, epopejas, stāstus, noveles, drāmas, traģēdijas, komēdijas un dzeju kā arī publicistiku un satīru, regulāri rakstījis arī recenzijas.
Pievērsies arī literārajai zinātnei – kopā ar R. Egli sarakstījis “Pasaules rakstniecības vēsturi” 4 sēj.
Pētījis arī romānu žanrus (“Romānu vēsture”)
Padomju laikā daudz rakstījis par sociālistisko reālismu.
Bijis kreisi noskaņots rakstnieks, sabiedriski politiskajos uzskatos stāvējis marksisma pozīcijās. Rakstījis tendenciozi.
Padomju laikā asi un netaisni vērsies pret literatūras klasiķiem (F. Bārdu, Aspaziju, K. Skalbi).
Izsmējis un nonicinājis emigrācijas autorus (grāmatā “Bezsaules noriets…”).
Būdams talantīgs rakstnieks A. Upīts spējis dot kolorītas laikmeta ainas, izteiksmīgus raksturus, tēlus. Izmantojis bagātu niansētu valodu.
Vairāki viņa darbi tulkoti krievu valodā.
Arī pats viņš ir tulkojis. Tulkotie autori: H. Mans, N. Gogolis, O. Vailds, H. Heine, G. Flobērs, A. Franss, A. Tolstojs.
Tā kā A. Upīts dzimis un pirmās skolas gaitas aizsācis Skrīveros, Viņa tuvākie cilvēki un vietas arī ir tur pat.
Piemēram, ja jūs aizbrauktu uz Skrīveriem ekskursijā jūs noteikti aizvestu pastaigāt pa daudzajām takām, kurām katrai ir savs nosaukums un stāsts. Daudzas no tām tiek pieminētas arī A. Upīša darbos, piem., Pilskalna taka, kas pieminēta romānā “Zaļā zeme”. …
