Musulmanis, tātad nevēlams – šāds neiecietīgs uzskats acīmredzot ir visai izplatīts Latvijas sabiedrībā, jo puse iedzīvotāju (45% latviešu un 41% mazākumtautību pārstāvju) atzīst, ka nevēlas dzīvot kaimiņos musulmaņiem. Kāpēc? Vai tā ir nepatika pret svešu kultūru un reliģiju, bailes no terorisma draudiem vai iebildumi pret islāma būtību, kas it kā nav savienojama ar demokrātiju? Iespējams, tas ir visu šo faktoru savienojums, tāpēc mēģināšu katru aplūkot atsevišķi.
Islams, „neraksturīgie” musulmaņi un ksenofobija
Islāms - (arābu islām padevība, specifiski — padevība vienam Dievam (arābu valodā — Allah) - otra lielākā pasaules reliģija aiz kristietības. Islāma piekritējus sauc par musulmaņiem. Islāms ir stingri monoteistiska reliģija. To 7.gs. sākumā R-Arābijā dibinājis Muhameds ( Muhammad, ap.570.—632.), kuru musulmaņi uzskata par pravieti, par pēdējo un vispilnīgāko Dieva sūtni. Jauno reliģiju Muhameds sāk veidot ap 610.g., kad, saskaņā ar islāma tradīciju, viņš ramadāna mēneša (9. mēnesis pēc musulmaņu kalendāra) septiņpadsmitajā naktī Hiras kalnā netālu no Mekas saņem pirmo Dieva atklāsmi.…
