Nociceptīvā ( nocens latīniski nozīmē „kaitīgs” jeb sāpju sensorā sistēma mobilizē organismu aizsargreakcijai, kuras mērķis ir atbrīvoties no sāpju kairinātāja. Sāpes ne tikai rada negatīvas emocijas, bet arī maina iekšējo orgānu darbību. Cilvēkam paātrinās sirdsdarbība un elpošana, sašaurinās asinsvadi, samazinās vai apstājas urīna izdalīšanās, pastiprinās asinsreces spēja. Sāpes informē par patoloģiskām izmaiņām organismā, tātad tām ir brīdinoša nozīme. Sāpes ir īpašs psihisks stāvoklis, kuru rada pārāk stipra vai bojājoša kairinātāja izraisīts procesu kopums nervu sistēmā. Jautājums par sāpju receptoriem nav īsti skaidrs. Daži zinātnieki uzskata, ka sāpju receptori ir vienīgi brīvie nervgaļi, bet citi domā, ka sāpju sajūtu var izraisīt visi receptori, ja tos kairina pārāk stipri kairinātāji. Nociceptoru jeb sāpju receptoru var uzbudināt kairinātāja tieša iedarbība vai ķīmiskas vielas, kas rodas kairinājuma procesā. Šos receptorus kairina histamīns, prostaglandīni, kinīni, audu išemizācija u.c.…
