Lai izprastu šo darbu, lasītājam nācās to izdarīt ne vienu reizi vien, jo lasot to pirmo reizi, tas paliek neizprasts. Bet tam ir arī zināms izskaidrojums, proti, autore jau pati darba sākumā lasītājam dot informāciju, ka tas ir sava veida kalambūrs: „(..)rakstu dīvainu žanrisku hibrīdu, kaut ko vidēju starp reportāžu un grēksūdzi, beletrisku un publicistiku,pa pusei monologu, pa pusei mozaīku, pa daļai dokumentālu, pa daļai fantastiku, vienlaikus personisku un atsvešinātu, jo „es” persona (kura tur visu laiku jauksies un darbosies) reizē būšu es pati un reizē būs mana liriskā varone, kas gribēs izdarīt kādus secinājumus par autores personisko dzīvi.”1…
