Reliģijas izpratne socioloģijā

Reliģija – sociāls institūts, kuru socioloģijā definē kā funkcijas, kuras veic sociālajās sistēmās. galvenokārt tā ir sociāla iekārta, kura ir izveidota, lai veidotu dalītu kolektīvu veidu kā tikt galā ar nezināmajiem cilvēku dzīves aspektiem, dzīves mistērijām, nāvi un eksistenci, un sarežģītām dilemmām, kas rodas veidojot morāles lēmumus. Reliģija ne tikai rada atbildes uz ilgstošām cilvēces problēmām un jautājumiem, bet arī veido pamatu sociālajai saliedētībai un solidaritātei.1
Reliģija tiek definēta arī kā ticības sfēra, pārliecības, kas balstās uz pieņēmumu vairāk nekā uz zinātniskiem pierādījumiem, kas ietver ticību, simbolus ar īpašu svētu nozīmi un rituālas darbības.2

1.Reliģiskās organizācijas

Latvijas valsts Satversme nosaka reliģijas brīvību. Nepastāv valsts reliģija, tomēr valdība nošķir "tradicionālās" (luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu un ebreju) un "jaunās" reliģijas.3
Latvija ir multikonfesionāla zeme.

2.1. Baznīca

Tomēr Latvija ir bijusi ļoti iekārojama vieta dažādiem valdītājiem un politiskajiem režīmiem. Daļu Latvijas teritorijas ilgi pārvaldīja Polija, tā ir bijusi arī Krievijas impērijas sastāvā, līdz pat 20. gadsimta sākumam šeit daudz ko noteica vācu valdošā šķira.4
Pēc lielās shizmas (1054.gadā) kristīgā baznīca sadalījās divās lielās daļās- Romas katoļu baznīcā un Grieķu pareizticīgajā baznīcā. Savukārt Romas katoļu baznīcu vēl gaidīja nākamā šķelšanās reformācijas laikā, kad no tās atdalījās protestantu konfesijas. Šīs vēsturiskās peripetijas ir veicinājušas to, ka Latvijā pastāv trīs lielās kristīgās konfesijas  - luteriskā, Romas katoļu un pareizticīgo baznīca. Apmēram pirms 100 gadiem Latvijā izveidojās arī baptistu tradīcija.
Baznīca- ievērojams reliģijas organizācijas tips balstoties uz strukturālo raksturojumu. Tās biedri parasti pievienojas jau drīz pēc dzimšanas un ir iekļauti cilvēki no plaša mēroga sociālo šķiru izcelšanās vietām. …