“Un Mozus izveda tautu ārā no nometnes Dievam pretī, un tie nostājās kalna pakājē. Un viss Sinaja kalns kūpēja, jo tas Kungs nāca uz to ugunī, un viss kalns ļoti trīcēja. Un bazūnes skaņa pieņēmās spēkā, bet Mozus runāja, un Dievs tam atbildēja pērkonā” (Otrās Mozus grāmatas 19. nodaļa). Mirkli vēlāk Dievs darīja zināmus savus 10 svētos un godā turamos baušļus. Tāds ir šo baušļu izcelšanās sākums. Dievs ir teicis, ka katrs no tiem jāievēro un jātur svēts, pretējā gadījumā cilvēks grēko – rīkojas pret Dieva gribu. Tie ir kā likumi, pēc kuriem jāvadās visa mūža garumā, un to katrs ticīgs cilvēks arī mēģina darīt. Pēc manām domām, baušļi ir visas Bībeles pamatā, jo grāmatas sižets ir balstīts tieši uz tiem. Dieva svētie likumi ir pamatu pamats, bez kura nav iedomājama ne Bībele, ne kristīga cilvēka dzīve.
Iepazīstoties ar baušļiem, par katru no tiem var rasties pārdomas. Es izvēlējos trīs, par kuriem man radās daudz neatbildētu jautājumu.
“Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas viņa vārdu nelietīgi valkā.”…
