13. gs. beigās — visas latviešu zemes nokļūst Livonijas ordeņa pakļautībā
1558.–1583. g. — Livonijas karš
1561. g. — Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija nokļūst Polijas-Lietuvas lielvalsts (no 1569. g. sauktas par Žečpospolitu — poliski Rzecz pospolita) pakļautībā
1600.–1629. g. — poļu-zviedru karš
1629. g. — pēc Altmarkas pamiera izveidojas t. s. zviedru Vidzeme un poļu Vidzeme (Latgale jeb Inflantija — poliski Inflanty Polskie, kas paliek Žečpospolitas sastāvā)
1772. g. — pēc Polijas pirmās dalīšanās Latgale tiek pievienota Krievijai
1802. g. — Latgale kļūst par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu
1865.–1904. g. — drukas aizliegums latīņu burtiem
1917. g. (26.–27. aprīlī pēc v. st.) — Latgales atpakaļapvienošanās kongress ar pārējiem Latvijas novadiem.
Latvijas iedzīvotājiem 1500. gadi bija lielo pārmaiņu laiks, kas nozīmīgs ar Livonijas sabrukumu. Pēc "Livonijas kara" (1558-1583), mūsdienu Latgales teritorija tika pakļauta Polijas un Lietuvas varai.
Luterāņu ticība bija pieņemta Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, bet Romas- katoļu ticība saglabāja savu varu Latgalē.
Nozīmīgas ziņas par Latgali var iegūt no 16. gs. vēstures avotiem. Daudz plašāku materiālu sniedz 17. un 18. gs. avoti par jezuītu darbību. Īpaši atzīmējamas jezuītu aktivitātes Daugavpils jezuītu kolēģijas nodibināšanā, misiju organizēšanā, plašais sazarotais darbs latgaliešu jaunatnes izglītošanā un audzināšanā. Atzinīgi vērtējami pūliņi garīgās literatūras un vārdnīcu izdošanā, latgaliešu valodas apgūšanā un kopšanā. Latgale var lepoties ar Georga Elgera 1683. gadā sastādīto pirmo plašāko latviešu valodas vārdnīcu. J.K.Broces (1742 –1823) etnogrāfiskie zīmējumi sniedz nozīmīgas ziņas par latgaliešu dzīvesveidu un kultūru.
…
