Toms Kreicbergs "Lopu ekspresis"

• Romānā, kur sapludināti divi tuvu stāvoši likteņi – galvenā varoņa Pētera Ostberga dzīve un darba gaitas ASV, Volstrītā, Ņujorkā 21.gadsimta finanšu krīzes laikā no 2007. līdz 2008.gadam, un viņa vecmāmiņas Lauras Ostbergs pārdzīvojumiem nolemtā dzīve Sibīrijas taigās un ne mazāk grūtā atgriešanās Latvijā, ko Pēteris cenšas iemūžināt komiksā, veidojot aizraujošu sižetisku dialogu starp divām laiktelpām, atklājot arī romāna nosaukuma simboliku, kā nelielu atspulgu katrs atradīs arī savā dzīvē. Vēstījums balstīts literārajā paņēmienā „stāsts stāstā” un, kā grāmatas priekšvārdā norādījis Kreicbergs, tā tapšana nav bijusi viegla. Lai arī lasīšanas sākumā šķiet, ka sižeta līnijas nav pietiekami proporcionāli attīstītas, beigās vēstījums kļūst viengabalains, jo idejiski priekšplānā izvirzās ideja par cilvēka izdzīvošanu svešumā, vientulību, kas cauri laikiem ir nemainīgs cilvēku plosošs smagums un ar ko daudziem jāiemanās atkal un atkal sadzīvot no jauna. Nostatot līdzās divus pretrunu pilnus laikmetus un vietas – ASV, kas daudziem ir sapņu zeme, tostarp Pēterim, kurš arvien tiecas kļūt par īstenu ņujorkieti, lai gan beigās secina, ka milzīgajā, iespēju pilnajā valstī ir kļuvis vientuļš, un Padomju savienība, ko raksturo skaista ideoloģija jeb „ārējā fasāde”, lai gan iekšēji sistēma ir sapuvusi – Kreicbergs ir izveidojis pasauli, ko vieno romāna 237.lappusē paustā doma: „(..) varbūt katram cilvēkam ir savs lopu ekspresis. Katrai nācijai, katrai pilsētai, katrai ģimenei savi pagātnes rēgi, kurus neizdzēš ne gadi, ne gadu desmiti, ne gadu simteņi.” Dīvainā kārtā, lasītājs apjauš, ka šī doma ir spējīga vienot pagātni un tagadni, kā arī pašus cilvēkus – latviešus, krievus, amerikāņus..…