Franss Halss ir 17.gs. mākslinieks, kas sasniedzis vēl nepieredzētu pilnību žanrisku pusfigūru un portretu glezniecībā, no sava darbības lauka izmetot Bībeles un mitoloģijas tematiku. Grūti viņu pielīdzināt ar šā laika māksliniekiem, kas attēlojot pasūtītāju portretus, neraugoties uz to dzīvīgumu un tuvību dabai, modeļu pozas izraudzījušies tā, lai veidotu priekšstatu par viņu cildeni aristokrātisko izcelsmi. Halsa portreti, savukārt, rada iespaidu, ka gleznotājs trāpīgi uzķēris un fiksējis tieši konkrētajam cilvēkam raksturīgu mirkli (sk.1.pielikumu), vai tas ir aristokrātiskas izcelsmes vai ne, var secināt galvenokārt pēc mežģīnēm: salīdzinot Izabellas Koimenas (1650 – 1652) portretu ar slaveno „Čigānieti” (2. un 10. pielikums), abas sievietes ir sievišķīgi valšķīgas, emocionālas, lai arī katra ar saviem vaibstiem, izteiksmi, raksturu, bet, ja samainītu viņu apģērbus, kura ir aristokrātiskas izcelsmes, nevarētu noteikt. Laikabiedriem šie darbi droši vien likušies pārdroši un neparasti. Jau Halsa rīkošanās ar otu un krāsu vedina domāt, ka viņš pratis veikli uztvert gaistošus mirkļa iespaidus. …
