Čūlas slimība ir hroniska čūlas (čūlu) veidošanās kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā.
Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam dzīves laikā kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā izveidojas čūla. Atšķirībā no virspusējiem bojājumiem – erozijām, čūlas ir dziļākas. Tās it kā “iegraužas” kuņģa sieniņā un ir daudz bīstamākas. Tās ne tikai ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, bet rada komplikācijas, kuras ir ceturtais biežākais nāves cēlonis Latvijā no slimībām, gada laikā aiznesot vairāk kā 200 cilvēku dzīvības.
Lai kuņģa skābe “nesaēstu” kuņģa sieniņu, tai ir īpaša, normālos apstākļos droša aizsargbarjera. Vesela aizsargbarjera ir tik stipra, ka tā nosargā kuņģa sieniņu arī tajos ne visai biežajos gadījumos, kad skābes ir par daudz.
Galvenie čūlu veidošanās RISKA FAKTORI ir :
helikobaktērijas (H.pylori) infekcijas izraisīts kuņģa sieniņas hronisks iekaisums ( gastrīts)
nesteroidālo pretiekaisuma līdzekļu (piem., aspirīna vai to saturošu līdzekļu, diklofenaka) lietošana).
Tomēr čūlas veidojas tikai nelielai daļai pacientu ar minētajiem riska faktoriem. To ietekmē arī tas, ja tiem pievienojas vēl citi nelabvēlīgi faktori: iedzimtība (čūlas ģimenē), kritiskas dzīves situācijas, fiziska un psihiska pārslodze, rupji diētas pārkāpumi, citas smagas slimības.…
