Mazā cilvēka motīvs Georga Bīhnera drāmā „Voiceks”
Voiceks ir mazais cilvēks. Viņš nav mācījies gudrās skolās un nestrādā labu un prestižu darbu. Voiceks ir parastais nabadzīgais 19. gadsimta cilvēks, kurš padevīgi un īpaši nedomājot, ļaujas ar sevi manipulēt. Kā jau tas ir pierasts pie zemākā slāņa ļaudīm viņš respektē naudas varu un ir gatavs piekrist katram bagātam viņa klientam. Viņš ir pat gatavs piekrist, ka ārā pūš dienvidziemeļu vējš. Viņš uzskata, ka „mums, sīkiem ļautiņiem, - mums nav tikumu, ko daba kuram devusi, tas ir; taču, ja es būtu par kungu un man būtu platmale un pulkstenis, un vizītsvārki un es mācētu smalki runāt, tad gan es gribētu būt tikumīgs”. Šinī uzskatā, ka tikumība piemīt tikai bagātajiem, ir pretrunā ar viņa attieksmi pret Mariju, jo arī uzticība vienam vīrietim ir tikumība. Šādu tikumības izpausmi viņš vēlas saņemt no šīs vieglas uzvedības sievietes un , kad to nesaņem, notiek noziegums – Marijas slepkavība. Šāda dubultā morāle ir sastopama arī pie mūsdienu cilvēkiem (diemžēl – ne tikai pie „mazajiem”, bet arī pie labu izglītību ieguvušajiem, kas dzīvo pārtikušu dzīvi) – pats dzīvo pēc vieniem principiem, bet citus vērtē pēc citiem, jo sevi vienmēr var attaisnot ar simtiem iemeslu, kāpēc šī vai cita morāles un ētikas norma neattiecas uz pašu, bet attiecas uz otru.…
