Romānā ir divas galvenās darbojošās personas – māte un meita. Māte strādā par ginekoloģi, viņai ir stingrs, bet nomākts raksturs, pati ir gudra un erudīta gan savā sfērā, gan kopumā, bet, pēc negadījuma, ko viņa tīšām izdarīja, savainojot pacientes vardarbīgo vīru, kā arī gūstot pretestību no augsstākās varas, viņas krajera slīdēja lejup. Viņa pret meitu ir diez gan auksta, tāpēc meitai tieši vecvecāki mēģina nodrošināt salīdzinoši normālu un mierīgu bērnību. Šajā romānā varētu pat teikt, ka vispār nav stipru vīriešu tēlu, kurš varētu ieņemt tēva lomu, kā arī stāstā nav zināms pats meitas tēvs. Māte par to nekad nav pat paredzējusi runāt, bet arī meitai nav bijusi liela interese par to. Arī mātei visas dzīves laikā nav līdzās kāds vīrietis.…
