Apgaismības ideju izplatīšanā liela nozīme bija slepenajām biedrībām, no kurām vispazīstamākā ir brīvmūrnieki jeb masoni. Tā izveidojusies uz viduslaiku celtnieku un akmeņkaļu bāzes. Tālaika cilvēki bija reliģiozi, tādēļ savienības mērķis nebija tikai fiziskā celtniecība, bet arī ticīgu cilvēku pulcēšanās, lai kopīgiem spēkiem būvētu templi vai katedrāli. Brīvmūrnieki bija pirmo gotisko katedrāļu celtnieki. Brīvmūrnieku savienībā bija alķīmiķi (ķīmijas priekšteči, kuru mērķis bija atklāt filozofu akmeni, lai metālus pārvērstu zeltā, vai dzīvības eliksīru), kabalisti un mistiķi, kuriem rūpēja cilvēka zemākās dabas tuvināšanās dievišķajai apskaidrībai, zinātnieki, kuri kļuva par organizāciju aizbildņiem, katari un templieši, kurus organizācija slēpa vajāšanas laikā. Templieši bija bruņinieku ordenis, kuri bija ieguvuši lielas bagātības. Kad Francijas karalis Filips IV Skaistais ordeni aizliedza un daudzus tā biedrus sadedzināja uz sārta, viņu īpašumi pārgāja karaļa rokās.…
