-
Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā
Nobeigums
‘Fed’ ieviesa radikālas tendences, viņš ieviesa alternatīvo publikāciju un ar to spēja ieinteresēt auditoriju. Viennozīmīgi, auditorija un mārketings nebija savienojami termini. Tieši auditorijai bija svarīga loma grāmatu tapšanā un popularizēšanā. Vidusslānis, darba cilvēki piekopa un palīdzēja attīstīt alternatīvo lasīšanas manieri. Publikas, interesentu skaits auga. ‘Fed’ idejas palīdzēja attīstīt recenzenti, skolotāji un citi atbalstītāji. Protams, sociālais konteksts un prakse publikācijā palīdzēja izprast auditorijā. Tirgus mainīgā forma un atšķirīgās tendences laika gaitā tomēr ļāva ‘Fed’ gūt popularitāti. Tas nenāca viegli, jo netrūka spriedzes un dilemmas alternatīvajā pieejā, kas bija tuvu tam , lai radītu graujošus konfliktus un tālākās pārmaiņas. ‘Ted’ deva iespēju radošajai sabiedrības daļai pastāstīt par sevi, dalīties viedokļos un pieredzēs.
Lai saprastu alternatīvo mediju attīstības ceļu, ir jāsaprot visas minētās pretrunīgās idejas un tendences. Šīs sarežģītības skaidrojums ir rasts Raymond Williams priekšstatos par ‘selektīvu tradīciju’, kurā nekad nav iespējams apvienot visas sociālās vēlmes un impulsus, jūtas un argumentus. Tas viss ir tālu no dominējoišām institūcijām. Tāpēc ir svarīgi formulēt šos iniciatīvas spēkus, it īpaši runājot par vēsturisikem momentiem, reaģējot uz milzīgo spēku, kultūras demokrātijas praksi.
…
Auditorijas uzvedība mediju lietojuma procesā. Mediju lietojuma un apmierinājuma teorija, tās nozīme mediju funkcionālisma izpratnē Runājot par plašsaziņas līdzekļiem, lai apstrīdētu dominējošās struktūras un pieņēmumus, ir radīti alternatīvie un radikālie mediji, kurus jau no pirmsākumiem rakturo dažādas iniciatīvas, kuras varam definēt kā radikālo literatūru, piemēram, „Hollis 1970”. Laika gaitā ir iegūti arī daži svarīgi kritisko pētījumu piemēri par alternatīvajiem (..). 1980. gadā politiskā vide sāka pātrņemt radikālās mediju kultūra mainījās. Sociālās pātrmaiņas radīja jaunas grupas ar jaunām identitātēm. Tā rezultātā ‘Fed’ kustība kļuva izolētāka, (..). Laika gaitā autobiogrāfiskie stāsti ieguva lielāku popularitāti kā radošie darbi (creative writing). Kreatīvās kopienas lēnām kļuva noslēgtākas.. (..) 1980. gadu vidū radošās kopienas nolēma paplašināt savu darbību, radot to professionālāku un iekļaujot nacionālajā tirgū, tādā veidā daiļrade, caur grāmatu veikaliem un bibliotēkām, sasniegtu plašāku auditoriju.
