Dievs pastāv mūžīgi un ir visur klātesošs. Nevaram jautāt, ko viņš darīja pirms radīšanas. Jo laika nav.
Pagātne – tās vairs nav, tās ir atmiņas. Tagadne ir mirkli. Bet nākotne vēl neeksistē, tā ir gaidīšana, kas pastāv tikai prāta iztēlē – tagadnē. Laiks ir dvēseles izstieptība. Visi laiki pastāv cilvēka dvēselē. Nevar mērīt laiku ar debesu ķermeņiem, to kustību, jo laiks pastāvētu arī, ja tie pārstātu kustēties. Ja tie pārstātu kustēties, arvien būtu ratiņš, kurš grieztos.
Jēzus ir Dievs, logoss – par Dievu liecina pasaules mērķtiecība un kārtība. Dievs ir mūžīgs ārpus laika, radījis visu pasauli un ir nemirstīgs.
…
