Labklājības valsts ( angliski welfare state ) – tā politiskajā leksikonā apzīmē industriāli attīstīto valstu sociālo politiku . Labklājības valsts ir tāda valsts, kurā, pārdomāti izmantojot organizētu varu, tirgus spēku spēle ir ierobežota vismaz trijos aspektos:
1)atsevišķām personām un ģimenēm neatkarīgi no to īpašuma tirgus vērtības ir garantēts minimālais ienākums;
2)neaizsargātības pakāpe ir tiktāl samazināta, ka atsevišķā persona vai ģimene spēj tikt galā ar zināmām sociālām kolīzijām ( piemēram, slimības, bezdarba vai vecuma radītām ), kas citādi to varētu novest krīzes situācijā;
3)garantēts, ka visi pilsoņi neatkarīgi no viņu statusa var īpaši norādītā apjomā izmantot visaugstākajiem standartiem atbilstošus sociālos pakalpojumus.
Rietumu autoru darbos ir sastopamas vairākas labklājību valstu klasifikācijas. Vienu no tagad visplašāk lietotajām radījis Gosta Espings - Andersens.…
