Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 02.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 1.
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 2.
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 3.
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 4.
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 5.
  • Referāts 'Latvijas Republikas parlamentārisma periods no 1920.-1934.gadam', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Satversmes Sapulce tika ievēlēta vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās, kuras notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Latvija bija sadalīta 5 vēlēšanu apgabalos. Kopumā tika ievēlēti 150 deputāti, kurus varēja vēlēt tikai pilsoņi. Vēlēšanās bija pārstāvēti 57 vēlēšanu saraksti, no kuriem tikai 16 ieguva noteiktu vietu skaitu Satversmes Sapulcē. Galvenā vēlēšanu cīņa norisinājās starp sociālistiskajām un pilsoņu partijām. Visvairāk procentus balsu ieguva LSD strādnieku partija (aptuveni 1/3 balsu), otrajā vietā palika Zemnieku savienība. Pēc tautības no 150 ievēlētajiem deputātiem 132 jeb 88% bija latvieši, 8 jeb 5.33% ebreji, 6 jeb 4% vācieši un 4 jeb 2.67% krievi. Satversmes sapulcei bija jāizstrādā valsts pamatlikumi un agrārreforma. SS atklāšanas sēde notika 1920. gada 1. maijā, kad arī par SS prezidentu tika ievēlēts Tautas Padomes priekšsēdis Jānis Čakste.
SS, apzinādamās, ka Latvijas Republikas Satversmes izstrādāšana prasīs daudz laika, jau 1920. gada 27. maija sēdē sāka pagaidu noteikumu izstrādāšanas, kas noteiktu valsts esenciālos pamatus. Vārdiskā balsojumā tika pieņemta Deklarācija par Latvijas valsti (Latvija – neatkarīga-demokrātiska republika, kuras suverēnā vara pieder tautai). Vēlāk 1. jūnija sēdē tika pieņemts Likums par Latvijas valsts iekārtu (noteica pašas SS un ministru kabineta locekļu tiesības, SS prezidentus – valsts galva, kuram pakļauts Ministru prezidents).
Pēc SS sanākšanas loģiska bija pagaidu valdības pilnvaru nolikšana. Jaunā valdība SS laikā tika sastādīta 1920. gada 11. jūnijā, bet oficiāli guva pilnvaras – 18. jūnijā. Arī šo valdību (ceturto) sastādīja Kārlis Ulmanis, un tā darbojās līdz 1921. gada 18. jūnijam. Tā bija koalīcijas valdība Zemnieku savienības vadībā.
1921. gada 15. jūnijā tika sastādīta jau piektā valdība ar Z. A. Meirovicu kā tās vadītāju, kurš ieņēma arī ārlietu ministra posteni. Sastādot valdību Meirovicam bija izdevies piesaistīt arī sociāldemokrātus (kā ministrus Vili Holcmani un Robertu Dukuru, kā arī ministra biedra amatā Voldemāru Salno). …

Autora komentārsAtvērt
Atlants