| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| I. | Literatūras apskats | 3 |
| 1. | Darba tirgus raksturojums Latvijā | 5 |
| 1.1. | Darba tirgus īpatnības | 5 |
| 1.2. | Profesiju kvalificēšana un pieprasījums pēc tām | 9 |
| 1.3. | Latvijas darbaspēks ārzemēs | 11 |
| 2.1. | Uzņēmumu slēgšana | 15 |
| 2.2. | Nodarbinātības samazināšanās un bezdarba pieaugšana | 17 |
| II. | Pētījums un rezultātu analīze | 17 |
| 3. | Praktiskais pētījums un rezultātu analīze | 19 |
| 3.1. | Nodarbinātības raksturojums | 19 |
| 3.2. | Bezdarba situācijas raksturojums Bauskas pilsētā | 23 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 26 | |
| Anotācija | 28 | |
| Izmantotā literatūra | 29 | |
| Pielikumi | 30 |
Nodarbinātība un bezdarbs ir procesi, kas raksturo Latvijas darba tirgu un valsts ekonomisko attīstību. Darba tirgus ir viens no galvenajiem mūsdienu ekonomikas tirgiem, bez kura nav iespējama neviena ekonomiskā darbība. Darba tirgu var nodefinēt kā saimniecisko subjektu sakaru kopums, kas balstīts uz naudas un preču attiecībām un konkurenci; pirkšanas un pārdošanas procesu kopums; šaurākā nozīmē – vieta, kur notiek darījumi starp pircējiem un pārdevējiem. [9;19]
Pēdējā gada laikā nodarbinātības līmenis pakāpeniski samazinās, turpretī bezdarba līmenis strauji pieaug. Nodarbinātie ir visi ekonomiski aktīvie iedzīvotāji , kurus var nodarbināt, ja viņi paši vēlas strādāt.
Ja cilvēks nestrādā, bet meklē darbu, viņš var reģistrēties kā bezdarbnieks. Katrā valstī tiek aprēķināts bezdarba līmenis. Ir dažādas bezdarba formas: frikcionālais, strukturālais, cikliskais un sezonālais bezdarbs. Bezdarba būtiskākās sekas ir valstī saražoto preču un pakalpojumu samazināšanās un līdz ar to labklājības līmeņa izmaiņas. [9;117]
Nodarbinātību Latvijā nosaka Latvijas darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm, uzņēmumu slēgšana un likvidācija, kā arī citas ar darba tirgu saistītās problēmas.
Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no šodienas ekonomiskajām problēmām. Darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma sniedzējs un ņēmējs ir cilvēks. Šos cilvēkus ekonomikā dēvē par darbaspēku, kas nevar būt prece, jo tas nav atdalāms no sava īpašnieka. Kopējo darbaspēka piedāvājumu veido nodarbinātie un darba meklētāji. Ja cilvēks nestrādā un nemeklē darbu viņu uzskata par ekonomiski neaktīvu.
Darba piedāvājums ir cilvēka spējas un prasmes, ko viņš par noteiktu samaksu piedāvā, un to galvenokārt nosaka algas līmenis. Darba pieprasījumu jeb darba daudzumu, ko vēlas iegūt ražotāji, galvenokārt ietekmē ražojamo preču pieprasījums un algas līmenis.
Darba tirgus, nodarbinātības un bezdarba attiecības valstī kontrolē vairākas iestādes:
Latvijas Ekonomikas ministrija;
Nodarbinātības Valsts aģentūra u.c.
Būtiska loma darba tirgū ir valstij, kas veic regulējošo funkciju, nosakot minimālo algu, nodarbinātības politiku, likumdošanu.
Darba mērķis:
Izpētīt Bauskas pilsētas nodarbinātības un bezdarba savstarpējās attiecības.…
