Pirmie latviešu izcelsmes zinātnieki - D.H.Grindelis, J.Bārs, T.Grothuss

Mēs esam maza tauta ar daudz lieliem, dižiem, gudriem cilvēkiem. Šis referāts ir kārtējais apliecinājums šai domai, kas manu latvietes deguntiņu ļauj lepni pacelt uz augšu. Ar šo zinātnieku vārdiem, izņemot J.Bāru, iepriekš nebiju saskārusies. Patīkami apzināties, ka mūsu tautai ir ne tikai izcili mākslinieki, aktieri, dziedātāji, sportisti, komponisti, rakstnieki, dzejnieki, bet ir arī zinātnieki - ''pirmās bezdelīgas'' jau VIII gadsimtā.


BĀRS Juris (arī Georgs Bārs; dzimis 1808.gada 23.februārī Līvbērzē – miris 1879.gada 19.decembrī Kuldīgā) – pirmais latviešu valodnieks, ārsts. Beidzis Tērbatas universitāti un Medicīnas fakultāti (1842). 1842 – 1844 ārsts Žagarē , 1844 –1855 – Dundagā, no 1855 – Kuldīgā. 19. gadsimta 40.gados darbojies Latviešu literārajā (draugu) biedrībā. Bijis aktīvs pārvācošanas pretinieks; devis nozīmīgu ieguldījumu latviešu valodā rakstības pilnveidošanā. 1847.gadā ierosinājis būtisku ortogrāfijas reformu – ieteicis lietot latīņu burtus, ieviesis svītriņu patskaņu garuma apzīmēšanai un virs burta rakstītu kāsīti šņāceņu (č, š, ž) apzīmēšanai. Pētījis latviešu valodas fonētiku, pirmais pareizi noteicis tās skaņas sistēmu, raksturojis lauzto un stiepto intonāciju. Atdzejojis I..Krilova fabulas; laikrakstā „Latviešu avīze” publicējis vairākus dzejoļus un tulkojumus.


Grindelis Dāvids Hieronīns (1776.9.X Rīgā – 1836.20.I Rīgā, apbedīts Mārtiņa kapos) – dabaspētnieks, ārsts, farmaceits. Dr. filoz. (1802). Pēterburgas ZA korespondētājloceklis (1807). Studējis Jēnas universitātē Vācijā, 1795 –1798. Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti (1822). Pēterburgā nolicis farmaceita eksāmenu. 1802 – 1804 un 1814 – 1820 aptiekārs Rīgā. 1804 – 1814 Tērbatas universitātes profesors, 1810 – 1812 rektors. 1824 – 1836 Rīgas apriņķa ārsts. 1803.gadā nodibinājis Rīgas Ķīmiski farmaceitisko biedrību. Izdevis Rīgā pirmo Krievijas zinātnisko farmācijas žurnālu „Russisches Jahrbuch der Pharmazie” (1803 – 1810). Pirmais pētījis Ķemeru sērūdeņus. Baltijas floru, atklājis vairākus hinīna aizstājējus. D.H.Grindeļa vārdā nosaukta kurvjziežu dzimtas (asteru) ģints Grindelia un no šās ģints auga iegūtās vielas grindeļskābe, grindeļaldehīds, grindelāti. D.H.Grindeļa vārds iekļauts arī a/s ”Grindeks” nosaukumā. Kopš 1995.gada a/s ”Grindeks” piešķir Grindeļa medaļu par sasniegumiem farmācijā un blakusnozarēs.

…