Lai gan šobrīd ir 21. gadsimts un dažbrīd liekas, ka varbūt vērts dzīvot un jādzīvo tikai šodienai, nevaru nepiekrist R. Blaumaņa apgalvojumam, ka „gudrs cilvēks neskatās uz to vien, kas tagad ir, bet domā arī par nākamajiem laikiem”. Šis apgalvojums, pēc manām domām, figurē arī rakstnieka darbos.
Pasaule un laikmets, kurā dzīvojam, neapšaubāmi ir skarbs, jo nekad jau nevar zināt, kas notiks rīt, parīt vai pēc mēneša. Ik dienu ziņās tiek stāstīts par dažādām nelaimēm, katastrofām, sprādzieniem, teroraktiem, un tas liek apstāties un aizdomāties par dzīvi, tagadni, lietām, kuras es gribu sasniegt vai jau esmu sasniegusi, cilvēkiem, kuri man ir svarīgi, un viņu dzīvēm, jo galu galā tikai retajam piemīt spējas paredzēt nākotni un zināt, kas mūs gaida. …
