Pirms bija radušās grāmatas, stāstīšana bija ļoti nozīmīgs veids, kā nodot zināšanas un ticējums, kas bieži pārvērtās par mītiem. Senie cilvēki stāstīja par dieviem un dievietēm, un varoņiem, kam piemita sevišķas spējas. Šie mīti kļuva par mākslas un literatūras sastāvdaļu. Leģendas savukārt bieži vien apraksta reālus cilvēkus un patiesus dzīves notikumus.
Vispārībā, lai sāktu runāt par mitoloģiju ir jāzina, kas tas ir. Mitoloģijas definīcija ir-zinātne, kas pēta mītus un pirmatnējās kopienas cilvēka pasaules uztveri. Bet mūsuprāt šāds skaidrojums ir pārāk virspusējs. Mitoloģija ir būtiska cilvēces kultūras sastāvdaļa. Pateicoties mitoloģijai ir veidojusies reliģija, filozofija, literatūra, kā arī zinātņu pirmsākumi. Radusies cilvēces sākumposmā, mitoloģija arī vēlāk ietekmējusi kultūras attīstību. Daudzi izcili literatūras un mākslas darbi nav pilnībā izprotami, nepārzinot tajos attēlotās mitoloģiskās personas un izmantotos mitoloģiskos sižetus. Varētu teikt, ka mitoloģija ir cilvēces garīgais šūpulis.
Katras tautas savdabību raksturo tās kultūra, kuras pirmsākumi meklējami attiecīgajā mitoloģijā. Lai izprastu seno kultūru domāšanas veidu un loģiku jāsāk ar tās mītiem. Bet, kas
tad īsti ir mīts? Skaidrojošā vārdnīca vēsta, ka mīts ir seno tautu teiksma par dieviem vai varoņiem, vai arī par pasaules rašanos, vai bojā eju.…
