Dēdēšana – minerālu un iežu sairšana mijiedarbojoties atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras procesiem.
Galvenie dēdēšanas veicinošie faktori:
1)Temperatūras maiņa;
2)Sasalstošo ūdens mehāniska iedarbība;
3)Augu sakņu mehāniska iedarbība;
4)O2 un CO2 gāzu ķīmiskā iedarbība;
5)Organismu sadalīšanās produktu, organisko sāļu ķīmiskā iedarbība;
6)Augu un dzīvnieku bioķīmiskā un fizikālā ietekme;
7)Dažādās izcelsmes iežu plaisainība:
Tektoniskās plaisas – vislielākā amplitūda 100m – 100...km
Glaciotektoniskās plaisas (ledāju veidojušās)
Žūšanas jeb sarukuma
Atskaldnības plaisas – veidojas iezim sacietējot, ieži ar stabveida atskaldnību (bazalts), sauc par ģeoloģiskajām ērģelēm
Fiziskā (fizikālā) dēdēšana
Termiskā dēdēšana – norisinās temperatūras diennakts un sezonālo maiņu ietekmē.
Notiek iežu tilpuma maiņa – saraušanās (atdziestot) un izplešanās (sasilstot).
Norisinās Zemes garozas virsējā daļā no saržiem 10cm līdz dažiem m (tuksnešos ir novērojams deskvamācija – virsējais slānis atšķeļas, veidojas zvīņas).
Visintensīvāk noārdās dažādgraudaini un dažādkrāsaini poliminerālieži.
Ātrāk sadēd tumšas krāsas minerāli, jo visvairāk tiek pakļauti temperatūras izmaiņām.…
