Tiesību teorija (tiesību mācību vēsture)

LPA studentiem. Tiesibu macibu vesture eksamena jautajumi (60.jaut) 2. Tiesiski pamatota uzvedība jēdziens, objektīvā un subjektīvā puses. Tiesības regulē cilvēku uzvedību (darbību un bezdarbūbu). Uzvedība dalās:1) tiesiskā un 2)prettiesiska uzvedība. Prettiesiskā uzvedība ir tiesībpārkāpums. Tiesiski pamatotas uzvedība Izdala 3 kategorijas: 1) tiesiskaā rīcība 2) tiesiskā uzvedība 3) tiesiskā darbība ›Tiesiskā uzvedība ir izvērsta laikā un telpā, sastāv no rīcības aktiem. ›Tiesiski pamatotā rīcība- sabiedriski nepieciešamā, vēlamā vai no personības, sabiedrības un valsts interešu viedokļa pieļaujamā tiesību subjektu rīcība, kas atbilst tiesību normām, ko garantē un aizsargā valsts. ›Tiesiskā darbība ir izvērsta divās sfērās: 1. ideālā darbība (materiālā: tiesiska,ekonomiska u.c.) 2. iekšējā darbība Tiesiska uzvedība – tiesību subjektu sociāli nozīmīgā, vēlamā un pieļaujamā uzvedība, kas ir modulēta TN, tiesībās un tāpēc sakrītoša ar to prasībām. Vērtējot cilvēku rīcību, uzvedību, darbību un izmantojot kā vērtējuma kritēriju tiesības, valsts izdala tos trīss veidus: 1)juridiski neitrālo (nenozīmīgo); 2)tiesiski pamatoto un 3)prettiesisku (ieskaitot tiesībpārkāpumu) Savukārt tiesiski pamatotā uzvedība izdala: Pasīvajā un aktīvajā uzvedībā izpaužas cilvēku dažādā attieksme pret tiesībām un TN. Šī dažādība atspoguļojas arī tādā tiesiskās uzvedības klasifikācijā: 1) uzvedība, kas balstās uz apzinīgu attieksmi pret tiesībām, TN; 2) uzvedība, kas pārsvarā balstās uz atdarinājumu, ieraduma pēc principa “kā visi tā arī es”; 3) uzvedība, kas ir baiļu izsaukta. Tiesiski pamatota uzvedība – ir apzināta vai neapzināta darbība, izmantojot TN, juridiskos aktos Tiesiski pamatotā uzvedība Subjektīvā puse ( cilvēka apziņa - , motīvi Objektīvā puse mērķi, apzināšanās, vērtības) (ārējās darbības puse, kas atbilst normas prasībām) 4. Tiesībpārkāpums: jēdziens, juridiskais sastāvs un pazīmes. Tiesībpārkāpums- sabiedriski bīstama, vainu saturošā prettiesiskā darbība (vai bezdarbība), kas izraisa juridisko atbildību. Tiesībpārkāpuma pazīmes. Prettiesiskums- tas ir tiresību neievērošana, pārkāpšana, akts , kas ir pretrunā ar tiesību normām. Tas vienmēr darbība vai bezdarbība. Darbība- ir prettiesiska tad, kad tiek pārkāpti tiesību aizliegumi; Bezdarbība- kad netiek pildīti juridiskie pienākumi. Vainīgums- raksturo subjekta psihisko attieksmi pret tiesībpārkāpumu; stāvoklis, kurā tas nokļūst pastrādājot to. Sabiedriskā bīstamība- tiesībpārkāpuma rezultātā tiek nodarīts kaitējums personībai, sabierdrības vai valsts interesēm. Sodamība- par jebkuru tiesībpārkāpumu jābūt paredzētai juridiskai atbildībai . Tiesībpārkāpuma veidi. Tiesībpārkāpumi dalās:noziegumos un pārkāpumos. Noziegums ir vainu saturošā sabiedriski bīstama rīcība, kas ir aizliegta ar spēkā esošo krimināllikumu, un izraisa juridisko atbildību. Sabiedriskā bīstamība- tiesībpārkāpuma rezultātā tiek nodarīts kaitējums personībai, sabierdrības vai valsts interesēm. Atšķirībā no sabiedriskās bīstamības rakstura un īpašībām noziegumi dalās dažādās kategorijās: 1. Kriminālpārkāpums; 2.Mazāk smagi noziegumi; 3.Smagi noziegumi; 4. Sevišķi smagi noziegumi. Pie pārkāpumiem attiecas visi likumpārkāpumi izņemot noziegumus. Pārkāpumus izšķir pēc sfēras un rakstura nodibinātā tiesiskā kārtībā: 1) administratīvie pārkāpumi (kas apdraud valsts un sabiedrisko kārtību-tiesību un brīvību pārkāpšanas 2) civiltiesiskie pārkāpumi ( tas ir tiesību subjektu prettiesiska rīcība, kas ir pretrunā ar pastāvošo civilo likumdošanu) 3) disciplinārpārkāpumi (tas ir personasprettiesisks vainu saturošs pārkāpums disciplinārās kārtības sfērā-darba, militārā, izglītības u.c) Tiesībpārkāpuma juridiskais sastāvs. Tiesībpārkāpuma subjekts- noteikta vecuma sasniegušā, tiesībspējīga un rīcībspējīga, pieskaitāma persona vai likuma paredzētajos gadījumos organizācija. Tiesībpārkāpuma subjektīvā puse- raksturo personas psihisko attieksmi pret pastrādāto tiesībpārkāpumu; stāvoklis kurā nokļūst persona pastrādājot šō tiesībpārkāpumu. Subjektīvās puses elements: pamatvaina; fakultatīvie- motīvi,mērķis, tā sasniegšanas līdzekļi. Tiesībpārkāpuma objekts- sabiedriskās attiecības, kas atrodas valsts aizsardzībā. Tiesībpārkāpuma objekta veidi: 1) visu šo attiecību kopums (vispārējs objekts) 2) šo vienveidīgu attiecību kopums (ģints, objekts) 3) konkrētās sabiedriskās attiecības (tiešais objekts) Tiesībpārkāpuma objektīvā puse- raksturo tā ārejo izpausmi. › Pamatelementi: darbība vai bezdarbība, to prettiesiskais raksturs,sabiedriski bīstamās sekas, cēloņsakarīgas attiecības to starpā. › Fakultatīvie elementi: laiks, vieta, veids, apstākļi. 9. Tiesību normas definatīvās izpratnes, pazīmju klasifikācijas un to analīze. Viena TN definīcijā pievērš uzmanību tam, ka tā regulē uzvedību “ TN – vispārobligāts uzvedības noteikums, kuru veido vai sankcionē valsts un nodrošina tās ar piespiedu spēku” Cita veida izpratne ir saistīta ar tās orientāciju uz sabiedrisko attiecību regulēšanu “TN – tiesību jaunrades subjektu vispārobligāta, strukturāli organizēta, valstiski valdonīga pavēle, kuru satur tiesību normatīvais akts un kas regulē sabiedriskās attiecības”. Ir definīcija, kas apvieno abas iepriekšējās pieejas “TN – vispārobligātais, formāli noteiktais priekšraksts, kas nāk no valsts un kuru tā aizsargā, kas ir izteikts uzvedības noteikuma vai pamatnolēmuma veidā un ir sabiedrisko attiecību valstisks regulators”. Šajā definīcijā ir jāpievērš uzmanība vēl vienai ļoti svarīgai detaļai. Runa ir par to, ka norma var būt izteikta ne tikai uzvedības noteikuma, bet arī pamatnolēmuma veidā. TN – vispārobligāts noteikums, ko atzīst un nodrošina valsts un no kura izriet to sabiedrisko attiecību dalībnieku tiesības un pienākumi, kuru rīcības regulēšanai ir paredzēts noteikums kā uzvedības paraugs, etalons, mērogs. TN – ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, līdzeklis ar ko tiesības pilda savas funkcijas. TN – valsts noteikta tiesību subjekta sabiedriskās uzvedības regula, kurā: 1)izpaužas un cilvēku vēlējumi, kuriem ir visiem obligāts raksturs; 2)kas atspoguļo noteikta veida sabiedriskās attiecības un iedarbojas uz šīm attiecībām ar nolūku izveidot un attīstīt kārtību, kas atbilst tautas un personības interesēm; 3)regulē noteikta veida attiecības norādot sevis izpildes apstākļus, regulējamo attiecību subjektus, viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankciju par pienākumu nepildīšanu. TN pazīmes: 1)vispārobligātas; 2)imperatīvs raksturs (pavēlošs raksturs); 3)divpusējs raksturs; (interpretē divējādi 1) norma no vienas puses atspoguļo to esošo – no vienas puses norma ietver sevī tiesības, bet no otras puses uzliek arī pienākumus 2)atspoguļo to jābūtību – no vienas puses parāda to, kas ir, bet no otras puses to, kam jābūt) 4)to garantē valsts; 5)tā ir vispārēja rakstura priekšraksts; 6)formālā noteiktība; (tā izpaužas ne tikai rakstiskos dokumentos, bet arī satura ziņā – skaidrībā, precizitātē) (ir noteikta formālās procedūrās ar kuras palīdzību tiek nostiprinātas normas) – spilgti izpaužas kriminālprocesuālās u.c procedūrās, piemēram, pieņemt patiesu un taisnīgu lēmumu 7)sistēmiskums; (no šīs pazīmes izriet sistēmiskuma metode. Norma pastāv kā zināma sistēma) 8)darbības daudzkārtīgums. (norma nav domāta vienreizējai lietošanai tā ir domātai daudzkārtējai lietošanai, tā nav domāta konkrētam personu lokam, bet gan plašam personu lokam) utt.