Rūdolfa Blaumaņa literārās darbības laiks ir 19.gs. beigas un 20. gs. sākums. Pats rakstnieks nācis no Vidzemes vidienes zemnieku ģimenes. Zemnieku dzīve ar visām raizēm un skopajiem priekiem viņam labi pazīstama un atrod pārliecinošu atspoguļojumu daiļradē. Rakstnieks gan vairākkārt devies projām no Ērgļu apkārtnes uz Braku mājām, kur pagājusi viņa bērnība un jaunība, devies mācīties un strādāt uz Rīgu, uz Koknesi, uz Pēterburgu. Tomēr atkal un atkal viņš atgriežas dzimtajā pusē. Ne tikai tāpēc, ka, rakstnieka vārdiem runājot „te ir varen jauki, un es vislabāk varu rakstīt,” – Braku apkārtnē gūtie iespaidi un vērotie notikumi dod vielu daudziem darbiem. Braku apkārtnē katrs ērglēnietis zinās parādīt vietas, kur norisinājušies dzīvespriecīgajā komēdijā „Skroderdienas Silmačos” attēlotie notikumi, vai mālu pakalniņu, ko ķieģeļu gatavošanai nolēmis norakt jaunais saimnieks Edvarts drāmā „Indrāni”. Ērgļu apkārtnē R. Blaumanis mācījies tēlaino, atjautām un salīdzinājumiem bagāto valodu, kas dzirkstīt dzirkstī viņa darbos.
…
