19. Gadsimta beigās fiziķu vispārējo uzmanību piesaistīja gāzes izlāde zemā spiedienā. Tajā laikā vēl nebija noskaidrots rentgenstaru patiesais raksturs. Zināja tikai to, ka to izcelsme ir vakuuma caurules katodā.
Tātad sāksim no paša sākuma, kad vācu fiziķis Vilhelms rentgens sāka pētīt katoda starus. Vienā no savām darba dienām rentgens strādāja savā laboratorijā vēlā vakarā. Dodoties prom, viņš nodzēsa lampu un pēkšņi tumsā ieraudzīja vieglu zaļganu mirdzumu. Burka uz galda spīdēja. Rentgens atcerējas, ka ir aizmirsis izslēgt vienu ierīci - elektronisko vakuuma cauruli. Viņš izslēdza cauruli - mirdzums pazuda, atkal ieslēdza - tas parādījās. Pārsteidzošākais bija tas, ka ierīce atradās vienā laboratorijas stūrī, bet burka ar spīdošo vielu - otrā. Zinātnieks nolēma, ka no ierīces nāk kaut kāds nezināms starojums. Saprotot, ka saskaras ar jaunu parādību, rentgens sāka rūpīgi pārbaudīt noslēpumainos starus. Pretī caurulei viņš uzstādīja ekrānu un, lai noteiktu starojuma stiprumu, novietoja starp ekrānu un stariem dažādus priekšmetus. Turklāt zinātnieka roka nejauši nokrita zem staru kūļa. Rentgens apstājās vietā. Viņš redzēja paša rokas kaulus.…
