Sociālās mācības, kontroles un mijiedarbības teorijas izriet no tā, ka sociālo devianci, prettiesiskumu un noziedzību izraisa dažādi sociālpsiholoģiski fenomeni un procesi. Cilvēka uzvedību iespaido viņa tuvākā un tālākā sociālā vide. Arī pats cilvēks ietekmē šo vidi, to veidojot, cilvēks ne pavisam nav pasīvs attieksmē pret to. Pēc sociālās mācības teorijas, noziedzīgās iemaņas un uzskati tiek iegūti no veiksmīgiem, piemēram, situāciju modeļiem un patstāvīgos vingrinājumos. Kontroles teorijas cenšas izskaidrot, kāpēc cilvēki izturas pakļāvīgi; sabiedriskās saskaņas galvenais kritērijs ir saites starp indivīdu un sabiedrību.
Interakcionistu teorija vairāk pētī tieši noziedzniekus un viņu uzvedību, tā noskaidro sociālos procesus, kuru gaitā viņu uzvedība tiek atzīta par noziedzīgu. Šīs teorijas piekritējiem ir svarīgi, kā pats cilvēks novērtē savu uzvedību un kā to vērtē citi. Sociālpsiholoģiskās domāšanas centrā ir savstarpējā mijiedarbība, personas savstarpējā ietekmēšanās, apkārtējo un pašas personas uzvedība, interakcija ir tilts starp personu un sabiedrību.…
