Kaut gan ķīniešu sabiedrībā visumā dominēja vīrieši un arī radniecību skaitīja pa vīriešu līniju, elementus vienmēr min kā Iņ un Jan, bet nekad – otrādā secībā. Ikviens no šiem elementiem var atrasties jebkādā stāvoklī, taču ikvienam stāvoklim ir sava specifiska nozīme.3
Darbā „Noslēpumaino vārtu būtības” Lio Daočuņš rakstīja: „Abas [Daoisma] apļa puses sadalošās līnijas izliekums uzsver Iņ un Jan spēku mijiedarbības dinamiku, gatavību pāriet vienam otrā. Baltais punkts uz melnā fona un melnais uz baltā simbolizē nākamo pārvērtību iedīgli. Lielā robeža sāk kustēties, radot Jan. Kustība sasniedz savu galējo robežu, un iestājas miers. Miers rada Iņ. Viens Iņ un viens Jan ir šādā veidā iedibināti divi apziņas tipi. Apļa zīme ir Jan kustība un Iņ miers. Iņ un Jan savijas, bet rezultātā dzimst 4 veidoli.”6
Daoisma apli pat nosacīti nevar dalīt, tas ietver ideālu. Viss notiek viena apļa robežās, tas vienlaikus ir gan gaišs, gan tumšs, un nav nekādas vajadzības iziet ārpus tā, izkrist no dabiskās pasaules.…
