-
Mūzika un tās nozīme bērna emocionalitātes attīstībā
Izrādās, tās prāta operācijas, tie psihiskie un psiholoģiskie stāvokļi, kas veidojas mūzikas izpildījuma laikā, ir tik nozīmīgi, ka neirologs H. Čugani iesaka vecākiem pieteikt savus bērnus mūzikas nodarbībām, jo tādā veidā viņi iegūs labu smadzeņu anatomiju.
Arī pazīstami psiholog (H. Gārdners, D. Kempbels) un ārsti ir pārliecināti, ka tieši muzikālā inteliģence visjūtamāk ietekmē katra indivīda emocionālo un intelektuālo attīstību.
Kā jau iepriekš minēts, jau pirms mūsu ēras mūzika bija vislabākais līdzeklis cilvēku audzināšanai, tā kā veido cilvēka cildenas jūtas un attīsta prātu. Tātad, ir jāmuzicē.
J. Birzkops uzsver, ka šis ieteikums ir ļoti pārliecinošs, jo speciālisti beidzot ir tikuši skaidrībā vēl ar vienu strīdīgu jautājumu. Proti, biomediķi secinājuši, ka principā nav nemuzikālu bērnu. Piemēram, attīstošai (intuitīvai) instrumentspēlei maz traucē muzikālās dzirdes nepilnības, tas, ka audzēknis nevar precīzi nodziedāt dotās skaņas, jo, piemēram, klavieres taču pašas par sevi skan pareizi Turklāt, ne jau mākslinieciskais izpildījums, bet pats muzicēšanas process šoreiz ir svarīgākais [Birzkops J.I. Attīstošā klavierspēle.].
Mūzikas ietekme ir kompleksa. Tiek attīstītas, pirmām kārtām, muzikālās spējas, skaņu augstumu dzirde, ritma un harmonijas izjūta, muzikālā atmiņa un specifiskas izpildītājspējas, piemēram, radošā iztēle, pirkstu koordinācija, taktilā izjūta, smalki diferencētā skaņas intensitātes un skaņu ilguma attiecību izjūtas, kā arī emocijas. Visu šo spēju attīstībai ir liela, līdz šim maznovērtēta nozīme indivīda kopējā intelekta attīstībai.
…
Pēdējo 20 gadu laikā daudznozaru speciālisti ir pievērsušies pētījumiem par saikni starp mūziku un bērna attīstību. Mūzika rosina un attīsta radošo iztēli un fantāziju, veicina komunikatīvo iespēju attīstību, rada psiholoģisko tonusu un relaksāciju, emocionālās sfēras paplašināšanu un attīstību. Mūzikas pedagoģija nesākas klasē. Daudzi ievērojami mūzikas pedagogi ir teikuši, ka bērna muzikālā audzināšana, saikne ar mūziku sākas ne tikai deviņus mēnešus pirms viņa dzimšanas, bet pat deviņus mēnešus pirms viņa mātes dzimšanas. Pirmsskolas un citu iestāžu mērķim jābūt – izveidot un uzturēt bērnā psihisko un emocionālo bagātību, jo dzīve liekas tukša tikai tiem, kuru iekšējā pasaulē valda tukšums. Amerikāņu mūzikas zinātnieka Leonarda B. Meiera (Meyer, 1918) fundamentālo veikumu "Emotion and Meaning in Music" var uzskatīt par pirmo Rietumu tradīcijā tapušo mūzikai un emocijām veltīto pētījumu, kurš balstīts uz psiholoģisko izpratni un psiholoģiskiem argumentiem.Vecākiem, kā arī citiem pedagogiem bieži iesaku ņemt vērā M.A. Mihailovas mūzikas pedagoģe) dotos padomus, kuri var palīdzēt ieiet lielās muzikālās mākslas skaistajā pasaulē. Ievērojami mūsdienu psihologi un neirologi, piemēram, D. Kempbels, H. Gārdners uzsvēruši, ka neviena cita darbība neatstāj tik spēcīgu ietekmi uz indivīda emocionālo, intelektuālo, kā arī garīgo attīstību kā mūzika. Mūzikas ietekme ir kompleksa.